6. Accharāsaṅghātavaggo

51. ‘‘Pabhassaramidaṃ , bhikkhave, cittaṃ. Tañca kho āgantukehi upakkilesehi upakkiliṭṭhaṃ. Taṃ assutavā puthujjano yathābhūtaṃ nappajānāti. Tasmā ‘assutavato puthujjanassa cittabhāvanā natthī’ti vadāmī’’ti. Paṭhamaṃ.

52. ‘‘Pabhassaramidaṃ , bhikkhave, cittaṃ. Tañca kho āgantukehi upakkilesehi vippamuttaṃ. Taṃ sutavā ariyasāvako yathābhūtaṃ pajānāti. Tasmā ‘sutavato ariyasāvakassa cittabhāvanā atthī’ti vadāmī’’ti. Dutiyaṃ.

53. ‘‘Accharāsaṅghātamattampi ce, bhikkhave, bhikkhu mettācittaṃ [mettaṃ cittaṃ (sī.), mettacittaṃ (syā. kaṃ. pī. ka.)] āsevati; ayaṃ vuccati, bhikkhave – ‘bhikkhu arittajjhāno viharati satthusāsanakaro ovādapatikaro, amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati’. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkarontī’’ti! Tatiyaṃ.

54. ‘‘Accharāsaṅghātamattampi ce, bhikkhave, bhikkhu mettācittaṃ bhāveti; ayaṃ vuccati, bhikkhave – ‘bhikkhu arittajjhāno viharati satthusāsanakaro ovādapatikaro, amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati’. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkarontī’’ti! Catutthaṃ.

55. ‘‘Accharāsaṅghātamattampi ce, bhikkhave, bhikkhu mettācittaṃ manasi karoti; ayaṃ vuccati, bhikkhave – ‘bhikkhu arittajjhāno viharati satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati’. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkarontī’’ti! Pañcamaṃ.

56. ‘‘Ye keci, bhikkhave, dhammā akusalā akusalabhāgiyā akusalapakkhikā, sabbe te manopubbaṅgamā. Mano tesaṃ dhammānaṃ paṭhamaṃ uppajjati, anvadeva akusalā dhammā’’ti. Chaṭṭhaṃ.

57. ‘‘Ye keci, bhikkhave, dhammā kusalā kusalabhāgiyā kusalapakkhikā, sabbe te manopubbaṅgamā. Mano tesaṃ dhammānaṃ paṭhamaṃ uppajjati, anvadeva kusalā dhammā’’ti. Sattamaṃ.

58. ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā akusalā dhammā uppajjanti uppannā vā kusalā dhammā parihāyanti yathayidaṃ, bhikkhave, pamādo. Pamattassa, bhikkhave, anuppannā ceva akusalā dhammā uppajjanti uppannā ca kusalā dhammā parihāyantī’’ti. Aṭṭhamaṃ.

59. ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā kusalā dhammā uppajjanti uppannā vā akusalā dhammā parihāyanti yathayidaṃ, bhikkhave, appamādo. Appamattassa, bhikkhave, anuppannā ceva kusalā dhammā uppajjanti uppannā ca akusalā dhammā parihāyantī’’ti. Navamaṃ.



6. 弹指品
51. "诸比丘，此心是光明的。然而它被客尘烦恼所污染。无闻凡夫不如实了知此事。因此，我说'无闻凡夫没有心的修习'"。第一。
52. "诸比丘，此心是光明的。然而它已从客尘烦恼中解脱。有闻圣弟子如实了知此事。因此，我说'有闻圣弟子有心的修习'"。第二。
53. "诸比丘，即使比丘仅在弹指之间修习慈心，这位比丘就被称为'不空禅修者，实行师教，遵从教诲，不虚受国人之食'。更何况那些多修习者!"第三。
54. "诸比丘，即使比丘仅在弹指之间培育慈心，这位比丘就被称为'不空禅修者，实行师教，遵从教诲，不虚受国人之食'。更何况那些多修习者!"第四。
55. "诸比丘，即使比丘仅在弹指之间作意慈心，这位比丘就被称为'不空禅修者，实行师教，遵从教诲，不虚受国人之食'。更何况那些多修习者!"第五。
56. "诸比丘，凡是不善法、属不善分、属不善品的一切法，都以意为先导。意最先生起，不善法随之而起。"第六。
57. "诸比丘，凡是善法、属善分、属善品的一切法，都以意为先导。意最先生起，善法随之而起。"第七。
58. "诸比丘，我不见有任何一法，能使未生的不善法生起，已生的善法衰退，如放逸这样。诸比丘，对于放逸者，未生的不善法生起，已生的善法衰退。"第八。
59. "诸比丘，我不见有任何一法，能使未生的善法生起，已生的不善法衰退，如不放逸这样。诸比丘，对于不放逸者，未生的善法生起，已生的不善法衰退。"第九。

60. ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā akusalā dhammā uppajjanti uppannā vā kusalā dhammā parihāyanti yathayidaṃ, bhikkhave, kosajjaṃ. Kusītassa, bhikkhave, anuppannā ceva akusalā dhammā uppajjanti uppannā ca kusalā dhammā parihāyantī’’ti. Dasamaṃ.

Accharāsaṅghātavaggo chaṭṭho.

60. "诸比丘，我不见有任何一法，能使未生的不善法生起，已生的善法衰退，如懈怠这样。诸比丘，对于懈怠者，未生的不善法生起，已生的善法衰退。"第十。
弹指品第六。


